© E. Bēvalde.

Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Pirmajā gadā tai attīstās lapu rozete, bet otrajā gadā izaug 30—80 cm augsts, stāvs, zarains stumbrs. Vainaglapas baltas vai rožainas. Zied jūnijā, jūlijā. Ķimeņu augļi ir eliptiski skaldeņi ar gareniskām ribām, viegli atdalās no augļneša. Visām auga daļām, paberzējot pirkstos, var sajust raksturīgu smaržu. Ķimenes aug pļavās, zālājos, krūmājos, ceļmalās. Kultivē. Ķimeņu augļi satur ēterisko eļļu (3–7%), kuras daudzums atkarīgs no augu augšanas apstākļiem un augu nogatavošanās pakāpes. Bez ēteriskās eļļas augos ir arī eļļa, olbaltumvielas, flavonoīdi, miecvielas u.c.
Latvijā ķimenes tiek izmantotas tautas medicīnā. Kā populāra garšviela tā pievienojama tradicionālajiem ēdieniem – rudzu maizei, Jāņu sieram, speķa pīrāgiem, skābētiem kāpostiem, dažādiem marinējumiem un žāvējumiem, arī konditorejas izstrādājumiem.