Facebook

ĀRSTNIECĪBAS PIENENE (‘Taraxacum officinale’)

© E. Bēvalde.

Daudzgadīgs, neliels (10–45 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ļoti mainīga izskata augs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Sakne resna, vārpstveida. Lapas rozetē, ēveļveidīgas, plūksnas nevienādi trīsstūrveida, virzienā no lapas augšdaļas uz pamatu kļūst sīkākas. Stublājs (ziednesis) ar dobumu, nezaro, tā galā viens ziedu kurvītis Zied maijā un jūnijā.
Pienene tiek uzskatīta par nezāli, tomēr vienlaikus ir visai nozīmīgs nektāraugs un ārstniecības augs.
Pienenes ārstnieciskās īpašības zināmas jau kopš seniem laikiem – izmantojamas ir visas auga daļas: saknes, laksti, lapas un ziedi. Auga daļas ir izmantojamas pārtikā – tās ir lielisks šķiedrvielu, fosfora, dzelzs, magnija un A, C un B grupas vitamīnu avots. Pienenēs ir vairāk beta karotīna nekā burkānos, un to kopējā uzturvērtība ir augstāka nekā brokoļiem un spinātiem.