Facebook

PĻAVAS BITENE (‘Geum rivale L.’)

© agfonds.lv

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (20–70 cm) rožu dzimtas lakstaugs ar resnu, brūnu un ložņājošu sakni, stāvu, viegli sazarotu, tumšu stublāju, kurš mēdz izaugt līdz pat metru augstumam. Sakne šķērsgriezumā ir dzeltenīga, ar tai raksturīgu neļķu aromātu. Pļavas bitenes ziedi ir zvaniņa veida, divdzimuma, diametrā līdz 1,5 cm. Ziedi attīstās garu kātiņu galos pa 2–5 gabaliem, pašā stublāja galotnē. Ziedlapiņas dzeltenas ar tumši sarkanu dzīslojumu. Augs zied 20 dienas, periodā no maija līdz jūnijam.
Bitenes auglis – sarkana, ar āķīša veida galu, lai nodrošinātu aizķeršanos (līdzīgi dadzim). Augļi nobriest sākot ar jūliju līdz augustam.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu un saknes. Sakņu ievākšana sākas vēlu rudenī vai agru pavasarī. Virszemes daļu ievāc ziedēšanas periodā. 
Pļavas bitenes sakne satur 22% miecvielas no pirogallola rindas, fenolkarbonskābes un to atvasinājumus, flavonoīdus, saponīnus, katehīnu, alkoloīdus, lielā daudzumā ogļhidrātus, sarkano pigmentu, ēterisko eļļu līdz 0.1%, kuras sastāvā atrasts evgenols. Jaunās lapās atrodama askorbīnskābe līdz 0,12%, kā arī karotīns līdz 0,14%. Auga sēklās atrasta augu eļļa līdz 20%.