Veselīgā skaistuma taka
Ālaves muiža bija maza muiža, un tās centrā - ļoti racionāls plānojums. Saimnieciskais dārzs atradās tuvu kungu namam – cieši aiz saimniecības ēkām.
Veselīgā skaistuma taka pa perimetru apņem muižas saimnieciskā dārza vietu.
19.gadsimtā, kad visā Eiropā, Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzemes guberņas ieskaitot, modē bija ainavu parki, muižās saimnieciskais dārzs (augļu, dārzāju un sakņu) jau sen kā bija nodalīts atsevišķi. Lielajās muižās saimnieciskais dārzs nereti atradās 200-300 m, bet dažās pat 2 km no kungu nama un parka.
Pirms gadiem 150 un mazajās muižās vēl 20.gs.sākumā, kāpostus un bietes neaudzēja tīrumā, bet sakņu dārzā; tur audzēja arī sīpolus, pētersīļus un dilles. Siltumprasīgos dārzeņus un garšaugus audzēja siltumnīcā vai lecektīs. Garšaugu un ārstniecības augu dobes pie mājas bija tikai klosteros un cietokšņos.
Ārstniecības augi 19.gadsimtā īsti nebija modē, tos pat uzskatīja par indīgiem. Tolaik atzina tikai aptiekā gatavotas mikstūras, ko 20.gadsimtā pamazām nomainīja tabletes. Reizēm muižnieku sievas un meitas, kas bija ieguvušas ārstniecības izglītību, kontaktējās ar zemnieku sievām, kuras vāca ārstniecības augus, un ieinteresējās par tiem. Latgalē ir vairāki stāsti par muižnieku sievām, kas bijušas līdzcietīgas pret sirgstošiem zemniekiem un slepus tos ārstējušas ar dažādām tējām.
Lieki piebilst, ka muižu ainavu parkos zāliens bija tāds, kādu tagad sauc par dabisko pļavu – ziedoši daudzveidīgi vietējās floras lakstaugi. Tādā zālienā, ko nopļāva tikai vasaras beigās, varēja būt 10 un vairāk dažādu ārstniecības augu.
Tā kā Ālaves muižā praktiski neskarta saglabājusies muižas saimnieciskā dārza vieta, tajā iespējams
- daļēji atjaunot dabisko zemsedzi ar vairākiem uzskatāmi parādāmiem ārstniecības augiem;
- uzskatāmi demonstrēt muižas centra vēsturisko plānojumu;
- perspektīvā iekopt un miniatūrā uzskatāmi parādīt muižas sakņu dārzu;
- rezervēt nelielu platību āra pasākumiem.
Ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis
Projekta atbalstītāji: Dobeles novada pašvaldība, Radošā studija “Strops”.