© E. Bēvalde.

Daudzzgadīgs Baldriānu dzimtas ziedaugs, ārstniecības augs. Baldriāns ir liels, aptuveni 40–170 cm garš lakstaugs ar taisnu, rievainu un dobu stublāju, kas augšdaļā nedaudz zaro. Tā čemurveidīgās ziedkopās sakārtotie sīkie ziediņi ir baltā, maigi rozā vai gaiši violetā krāsā.
Augu ļoti atpazīstamu dara tā spēcīgā un specifiskā saknes smarža, bet ziediem un lapām šīs saldenās smaržas tikpat kā nav. Tomēr, ja baldriāna laksts tiks noplūkts un izkaltēts, tas atpazīstami smaržos.
Baldriāns zied no jūnija līdz septembrim; tā auglis — brūns riekstiņš ar lidmatiņiem.
Baldriāna dzimtas latīniskais nosaukums — Valerianaceae — cēlies no darbības vārdiem valere, kas nozīmē būt veselam un valero — būt stipram. Vēl kāda versija norāda uz baldriāna saikni ar romiešu imperatoru Valeriānu (Publius Licinius Valerianus, 253-260 A.D.). Iespējams, augs ticis nodēvēts imperatora vārdā, bet tikpat labi iespējams, ka abi — gan augs, gan imperators — savus latīniskos vārdus guvuši tieši savu īpašību dēļ.
Tam piemīt sedatīvas jeb nomierinošas un spazmolītiskas jeb savelkošas un spazmas mazinošas īpašības. Tautā baldriāns galvenokārt pazīstams kā dabīgs nomierinošs līdzeklis.