© E. Bēvalde.

Viengadīgs, vidējs līdz liels (30–110 cm) rubiju dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai kāpelējošs. Uz stublāja šķautnēm, gar lapas malu un plātnes apakšpusē daudz asu, āķveidīgu dzeloņu. Lapas neīstā mieturī pa 6 vai 8, lineāri, visplatākās augšpus vidus, galā ar dzeloņsmaili. Ziedi saliktos divžuburoņos stublāja galotnē un lapu žāklēs, garāki nekā lapas. Vainags zaļganbalts. Auglis – riekstiņš. 
Zied no jūnija līdz oktobrim.
Aug visās augsnēs, izņemot nabadzīgas smilts augsnes. Vairojas ar sēklām.
Auga nosaukums saistās ar tā īpatnību ķerties pie visa, kas atrodas tās tuvumā. Pavasarī, pēc ziemas cieti saturošās pārtikas ir vērtīgi dzert ķeru madaras galotņu tēju (svaiga auga). Tas palīdz attīrīt organismu. Senatnē žāvēja un grauzdēja ķeru madaras sēklas un izmantoja kā kafijas aizvietotāju.