© E. Bēvalde

Daudzgadīgs, neliels (10–40 cm) kosu dzimtas lakstaugs. Šīs sugas kosām saknenis augsnē iestiepjas pat līdz viena metra dziļumam. Jauns augs var izaugt pat no viena cm gara sakneņa gabaliņa. Auglīgie tīruma kosas dzinumi ir gaiši brūni, bet neauglīgie zaļi. Stublājs ar strobilu izaug ļoti agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas: aprīlī un maija sākumā.
Tīruma kosai stumbram ir 6 – 19 ribas (rievas), purva kosai – līdz 5 ribām. Tīruma kosa ir gan ārstniecisks augs, gan grūti iznīcināma nezāle. Drogai ievāc zaļos dzinumus. Kosu tēju vai uzlējumu lieto kā urīndzenošu līdzekli. Izmanto arī kompresēm uz svaigām brūcēm, lai apturētu asiņošanu.
Ar kosām krāso dziju, pulē koku, tīra traukus u.c. Virszemes dzinumi pa lielākai daļai cieti, asi, jo stublāja epidermā daudz silīcija dioksīda. Kosās ir kalcijs (līdz 10%), kālijs, akonītskābe (ekvisetskābe), askorbīnskābe (0,15%), karotīns (5 mg %), sveķi, miecvielas, skābeņskābe, ābolskābe, rūgtvielas u. c. Tautas medicīnā kosas lieto iekšējās asiņošanas apturēšanai, locītavu reimatisma, astmas, artēriju sklerozes, plaušu un kaulu tuberkulozes, urīnpūšļa un nieru iekaisuma ārstēšanā u.c.